Kā alkohols ietekmē organismu?
Alkohols ir pasaulē izplatītākā narkotika, un daudzi no mums dzer, lai atpūstos un socializētos. Taču alkohols dažādi ietekmē organismu atkarībā no tā, cik daudz un cik bieži tas tiek lietots. Bet kā tieši alkohols ietekmē jūsu fizisko veselību? Šajā rakstā mēs izpētīsim, kā alkohola lietošana ietekmē dažādas ķermeņa daļas, sākot no smadzenēm un sirds līdz pat gremošanai un miegam.
Dzerot alkoholu, tas nonāk asinsritē un ietekmē organisma funkcijas. Dažādiem alkohola daudzumiem ir atšķirīga ietekme uz organismu.
Alkohola ietekme uz katru cilvēku ir atšķirīga, taču viens ir skaidrs - jo vairāk dzerat, jo lielāks ir risks saslimt ar alkohola izraisītām problēmām.
Vai alkohola lietošana var būt veselīga?
Veseliem pieaugušiem cilvēkiem mērena alkohola lietošana parasti nozīmē ne vairāk kā vienu dzērienu dienā sievietēm un ne vairāk kā divus dzērienus dienā vīriešiem.
Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka mērena alkohola lietošana var būt labvēlīga veselībai. Piemēram.
- Var samazināt diabēta risku.
- Tas ir saistīts ar samazinātu sirds slimību, insulta un dažu vēža veidu risku.
- Dzeršana sabiedriskās vietās var tieši ietekmēt mūsu emocionālo labsajūtu un stresa līmeni.
Kā alkohols īstermiņā ietekmē jūsu ķermeni
Alkohols ir plaši lietota viela, taču tā var radīt daudzas īslaicīgas sekas tiem, kas to lieto. Dažas no tām ir šādas:
- Spriešanas, koordinācijas un reakcijas laika traucējumi: Alkohols var ietekmēt jūsu spēju skaidri domāt un pieņemt pareizus lēmumus, kā arī fizisko koordināciju. Tas var palielināt nelaimes gadījumu un traumu risku.
- Neskaidra runa: Alkohola lietošana var apgrūtināt skaidru runu un izraisīt neskaidru runas ritmu.
- miegainība un nogurums: Alkohols var izraisīt miegainību un nogurumu, tāpēc ir grūti palikt nomodā un modriem.
- Slikta dūša un vemšana: Dažiem cilvēkiem pēc alkohola lietošanas var rasties slikta dūša un vemšana, īpaši, ja viņi dzer daudz.
- Galvassāpes: Alkohols var izraisīt galvassāpes, īpaši cilvēkiem, kuri nav pieraduši dzert vai kuri dzer daudz.
- Dehidratācija: Alkohols var izraisīt dehidratāciju, kas var izraisīt tādus simptomus kā slāpes, sausums mutē un nogurums.
- Grēku paģiras: Paģiras ir vairāki simptomi, kas var rasties pēc alkohola lietošanas, tostarp galvassāpes, slikta dūša, nogurums un dehidratācija. Kandžu var izraisīt gan pats alkohols, gan arī dažos alkohola veidos esošie piemaisījumi.
- Saindēšanās ar alkoholu: Pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt saindēšanos ar alkoholu, kas var apdraudēt dzīvību. Alkohola saindēšanās simptomi ir vemšana, apjukums, krampji un lēna vai neregulāra elpošana.
Kā alkohols ietekmē organismu ilgtermiņā
Alkohola ilgtermiņa ietekme var atstāt postošas sekas uz cilvēka fizisko, emocionālo un sociālo labklājību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad cilvēkam ir alkohola lietošanas traucējumi. Dažas no iespējamām alkohola ilgtermiņa sekām ir šādas:
- Aknu bojājumi: Hroniska pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt dažādas aknu slimības, tostarp aknu taukainību, hepatītu un cirozi.
- Sirds problēmas: Alkohols var veicināt augstu asinsspiedienu, neregulāru sirdsdarbību un daudzas citas ar sirdi saistītas problēmas.
- Pankreatīts: Alkohola lietošana var izraisīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu, kas izraisa sāpes vēderā un citus simptomus.
- Vēzis: Liela alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu risku saslimt ar dažiem vēža veidiem, tostarp krūts, rīkles un aknu vēzi.
- Smadzeņu bojājumi: Alkohols var izraisīt izmaiņas smadzenēs, kas var izraisīt atmiņas un mācīšanās problēmas.
- Garīgās veselības problēmas: Alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu garīgās veselības problēmu, piemēram, depresijas un trauksmes, rašanās risku.
- Sociālās problēmas: Alkohola lietošana var radīt problēmas personīgajās attiecībās un darbā, kā arī veicināt finansiālas problēmas.
